Medicīnas grāmatniecība Latvijā un Baltijā 1990. – 2010. gadā

Latviešu medicīnas attīstībā rakstītam vārdam vēsturiski ir ļoti liela nozīme. Pirmkārt, tas ir tālab, lai saglabātu pilnvērtīgu un labskanīgu profesionālo medicīnas valodu ar latviešu terminiem un internacionālu, uz pierādījumiem balstītu medicīnisku domāšanu. Otrkārt, dzimtajā valodā cilvēkam jebk...

Full description

Saved in:
Bibliographic Details
Published inActa medico-historica Rigensia Vol. 9; pp. 50 - 74
Main Authors Pēteris Apinis, Juris Salaks, Velta Pozņaka
Format Journal Article
LanguageEnglish
Published Rīgas Stradiņa universitāte 01.12.2010
Subjects
Online AccessGet full text

Cover

Loading…
More Information
Summary:Latviešu medicīnas attīstībā rakstītam vārdam vēsturiski ir ļoti liela nozīme. Pirmkārt, tas ir tālab, lai saglabātu pilnvērtīgu un labskanīgu profesionālo medicīnas valodu ar latviešu terminiem un internacionālu, uz pierādījumiem balstītu medicīnisku domāšanu. Otrkārt, dzimtajā valodā cilvēkam jebkuru mācību vielu ir vienkāršāk apgūt, bet latviešiem laikmetu griežos vairākkārt nācies mainīt prioritāro svešvalodu atkarībā no politiskās konjunktūras – prioritāra bijusi vācu, krievu vai angļu valoda, bet cilvēkiem gados, kā zināms, jaunu valodu profesionālā līmenī apgūt nav viegli. Tālab latviešu valodai medicīnas apmācībā un mūžizglītībā īpaša nozīme bija 20. gs. 50. un 90. gados, kad ienāca literatūra citā svešvalodā. Treškārt, nacionālas medicīnas grāmatas ir nozīmīgs nācijas izdzīvošanas un attīstības rādītājs, gluži kā nacionālā mūzika vai nacionālais teātris.
ISSN:1022-8012
2592-818X
DOI:10.25143/amhr.2010.IX.03